Kurvjzieža kontemplācijas

"Senaas miiljaas beernu dienas"

krii

27.10.04 20:22

Kad es domaaju par savu beerniibu, es allazh saviebjos, atcereedamaas taas ljoti miiljaas tantes, kuras, mani ieraugot, meedza pietupties, lai piebaaztu savu seju pavisam tuvu maneejai, apdvestu ar shkjebinoshu parfiima dvaku un spiedziigi dziedoshaa balsii mestos duudot: "Aijajaijai, kaada jauka maza meitinjaaaaaaaa...Un kaads tev, beerninj, ir vaardinjsh? Un cik tev ir gadinju - maaki pateikt? Ai, kaada liela, gudra meiteneeeeeeeee..."
Briesmiigi.
Veel tagad, kad pagaajis vairaak par gadsimta ceturksni, nespeeju par vinjaam domaat bez neliela pretiiguma.

Jaa, un arii viena viirieshu suga man krita uz nerviem. Taadi smeejiigie, hiperkomunikablie onkulji, kuriem likaas, ka vinji ljoti labi saprotas ar beerniem. Vinjiem vienmeer bija kraajumaa kaads paariitis drausmiigi nodraaztu un primitiivu joku, uz kuriem man vajadzeeja uzkjerties. Es neiespeeju paskaidrot, ka es jau sho joku zinu, vai arii vienkaarshi neesmu tik stulba - vinji biji jau paspeejushi atbildeet manaa vietaa un aizguutneem smeejaas.
Man bija drausmiigi neeerti.

Un taados briizhos es izmisiigi veeleejos peec iespeejas aatraak izaugt liela. Beerniiba nav nekas labs. Goda vaards.

• 6 raksta
• ir doma

• teeja

  27.10.04 21:21

  man pat kauns teikt, bet man tie glupie onkuļi, kas jokojās ar bērniem, drausmīgi patika, smējos gar zemi krizdama. katru reizi, kad satiku, gaidīju, kad man pievērsīs uzmanību un paākstīsies.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    30.10.04 14:05

    

    Ai, es vienkaarshi biju maza, niigra nuugje.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• mulders

  27.10.04 21:26

  a man gan patika beerniiba... liidz briidim kad maaminja dzina daarzaa

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    30.10.04 14:06

    

    Man nepatika. Kaut arii mani neviens nedzina daarzaa.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• teeja

  27.10.04 21:56

  man patika bērnība līdz skolai.
  par skolu, līdz pat 12.klasei, varu droši teikt - nebija nekā laba. vispār nekā. kompleksi, pazemojumi, pārmērības un drausmīga , (jo vārdos vēl nedefinēta), atšķirtības, nepiederības sajūta.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    30.10.04 14:10

    

    Man arii liidz skolai nepatika. Pieaugushie mani ljoti miileeja, laikam pat lutinaaja, bet man truuka patstaaviibas. Visapkaart bija daudz kaitinoshu aizliegumu, un iisti labi es jutos tikai, kad biju viena pati un lasiiju pasakas vai ziimeeju uz papiira cilveekus un izdomaaju vinju dziivesstaastus.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais