Tracis ap sieviešu neordinēšanu kaut kā atstājis otrā plānā ziņu, ka tagad mums varēšot būt arī luterāņu klosteri. (Nebūtu pat pamanījusi, ja neskanētu skaļie katoļu priesteru aplausi). Varbūt kāds zina ko sīkāk? Vai tas tiešām ir tā, kā izklausās?
Starp citu, indulgenču tirgošana arī bija sena, skaista klēra tradīcija. Kā, nez, Vanags uz to skatās? Es domāju, ka tautai patiktu, un Luters taču tāpat jau sen ir miris...
Starp citu, indulgenču tirgošana arī bija sena, skaista klēra tradīcija. Kā, nez, Vanags uz to skatās? Es domāju, ka tautai patiktu, un Luters taču tāpat jau sen ir miris...
Protams, tā kā pēdējo saikni ar kristietību pašreizējās LV baznīcas ir manī nokāvušas, man varētu būt vienalga. Tomēr, vērojot reliģisko spektru, kļūst skumji, ka protestantisms šajā valstī ir tik strauji degradējies un atteicies no saviem pamatprincipiem. Ar visu to, ka man personiski šķiet ļoti simpātiska tieši klosteru kultūra, es ļoti labi sapratu to evaņģēliskās tradīcijas iekšējo loģiku, saskaņā ar kuru klosteri protestantismā tika noraidīti. Un tas, ka Latvijas lielākā tradicionālā konfesija tik mulsinoši strauji atsakās no savām racionālajām saknēm, manī vieš pamatīgu trauksmi - jo īpaši tāpēc, ka galvu reibinošā ātrumā pieaug Baznīcas ietekme politikā. Tā kļūst par neprognozējamu un diemžēl diezgan destruktīvu spēku.
Baidos no baznīcas tālākas radikalizēšanās. Vēl jau viņi nebrēc pēc neticīgo asinīm, bet islāma valstu piemērs liecina, ka var nonākt arī līdz tam. Labāk solidarizēties ar kristiešu gudrāko un cilvēcīgāko daļu, nevis provocēt orkus.
Piemēram, arhibīskapu iestāšanās pret Stambulas Konvenciju ir veicinājusi sabiedrības atbalstu baznīcai - lai cik skumji tas nebūtu.
man liekas, šobrīd baznīca ir kā prostitūta, darīs jebko, lai piesaistītu da jelkādu uzmanību. no otras puses, nu, kristieši varētu lūgt, lai Dievs atgriežas baznīcā.