Kurvjzieža kontemplācijas

Brīdī pēc modinātāja zvana, kad mana galva atkrita atpakaļ uz spilvena, nolēmusi sagaidīt nākamo signālu pēc 10 minūtēm, daļa manu smadzeņu tūdaļ izslēdzās ciešā jo ciešā miegā. Savukārt atlikušajai - nosacīti funkcionējošajai - apziņai pēkšņi tapa viss skaidrs par dvēseles nemirstību. Kad, pilnībā atmodusies, jau vārīju kafiju un baroju kaķus, izmisīgi mēģināju restaurēt atklāsmē iepazīto shēmu, taču failu pilnībā atjaunot nevarēju, operatīvā atmiņa bija saglabājusi tikai druskas.
Varu jums vēstīt tikai to, ka individuālā pieredze - sensorā, intelektuālā un emocionālā - neatkarīgi no ķermeņa visulaik tiek bekapota. Neprasiet - kur, un kā. Tobrīd man tas bija skaidrs, tagad gan vairs nē.