Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kādu vakaru, staidzinot Ričmondu, ielas pretējā pusē pamanīju divus neliela auguma cilvēkus. Viens no tiem bija stabils un balstīja otru, kurš gāzelējās, krita un nespēja saglabāt līdzsvaru. Ieskatījusies ciešāk, sapratu, ka pirmā - stabilākā - figūriņa ir apmēram desmit gadus vecs puika. Otrā - grīļīgā - bija apmēram mana vecuma sieviete (kaut gan sievietēm manā rajonā noteikt vecumu mēdz būt sarežģīti. Vīriešiem arī.)
Puika, turēdams sievieti zem elkoņa, visbeidzot atslēja viņu pret mājas sienu. Viņa mēģināja nostāties taisni, taču ceļu locītavas bija pārāk ļenganas, un viņa nošļuka sēdus uz ietves, murminādama kaut ko, kas izklausījās pēc lūguma visai pasaulei likt viņu mierā, atpisties un iet dirst. Tikmēr puika bija atvēris ārdurvis, nostiprinājis tās pavērtas, un, lietišķi nolamājies, atkal satvēra sievišķi un iestiepa kāpņutelpā.
Durvis aizcirtās, un tālākās abu vakara gaitas man palika nezināmas.
Visticamāk - šī sieviete (kuru es nekādi negribu nosodīt) ir mazā puikas māte. Tādā gadījumā viņai - saskaņā ar mūsu Saeimas un valdības viedokli - piemīt īpašā maternitātes apjēga un empātijas spējas, kuras atšķir dzemdējušu sievieti no nedzemdējušas, un pēc kurām neviena klostermāsa, māti Terēzi ieskaitot, nekad nevarētu pat tiekties...
  • ja es parezi sapartu, tur drizak debate par paternitati spermas donoriem un maternitati olsunu donoriem. ka pec berna piedzimsanas donoram var pamosties teva/mates jutas, kaut kas no sis serijas. un, ka cilveks, kurs nav piedzivojis materinati/paternitati nespej pilniba prognozet so jutu intensitati.

    es tikai domaju, ka ja kaut ko tamlidzigu ieviesis attieciba uz sievietem, tiesi tadas pasas normas bus jaattiecina ari uz visiem spermas donoriem - nekur nav teikts, ka sievietes uz mates jutam nojuk biezak neka viriesi uz teva jutam.

    par spermas donoru teva jutam, man liekas, jabut visnotal cienijamai kaudzei ar tiesvedibam, praksem un lemumiem, es neesmu interesejusies, vai kaut kas analogs jau ir noticis ar olsunu donoriem - e.g., vai donores ir meklejusas iespeju piedalities savu olsunu atvasu audzinasana -
    • Latvijā šādas tiesvedības pieredzes nav. Bet, pat ja būtu - tas nekādi nepierāda, ka dzemdējusi sieviete (apaugļojis vīrietis) spēj drošāk prognozēt savas jūtas pēc donorēšanas nekā nedzemdējusi (neapaugļojis).
      Protams, cilvēki jābrīdina par riskiem, to skaitā emocionālajiem un tiesiskajiem, un tas arī tiek darīts.
      • gan jau ka vini paraksta kaudziti ar ligumiem un tamlidzigiem tiesiskiem dokumentiem un ta. ka atsakas un taml.

        nu, izskatas, ka nav ari pieradijumu par pretejo, e.g., ka spej.
        • p.s. ditto, protams, visiem naktos pienemt, ka spej, pirms nav pieradits pretejais.
          • Vienīgais akcents, kas šajā diskusijā interesē mani, un ko esmu uzsvērusi - ir muļķīgi par atbildīguma kritēriju izvēlēties pagātnē notikušu dzemdēšanas faktu.
            • man liekas, ka tiri matematiski rekinot varbutibas varetu but, ka viniem taisniba, un prognozejamaki ir individi, kuriem ir lidziga iepriekseja pieredze.
              • Tādā gadījumā man šķiet arī ārkārtīgi dīvaina tā loģika, kas liek pieņemt, ka dzemdēšanas un iznēsāšanas pieredze var tikt pielīdzināta ļoti atšķirīgajai olšūnas donorēšanas pieredzei. Resp., kāpēc indivīdam, kurš piedzīvojis A, būtu vieglāk prognozēt savas jūtas situācijā B, ja šīs situācijas nemaz nelīdzinās? Kā hormonterapija + narkozē veikta medicīniska manipulācija var tikt pielīdzināta dzemdībām kā pieredze?
                • :) ka taja bridi, kad bezbernu sieviete piedzivotu matrimoniju, vinai peksni uzaustu, ka aiz A (vienas pieredzes) ir B (cita, daudz plasaka, intensivaka un bagatinosaka pieredze)? tipa, lai pasargatu tagadejo bezbernu jaunieti / donori no iespejamas nakotnes traumas, ja vina izlemtu dzemdet un audzinat ari savus bernus.

                  bet tas viss ir baiga bulla kaka. jo tad ir jaiziet no premisas, ka visi cilveki ir neprognozejami un labili, kas pec butibas ir nepareizi. pareizi demokratiska premisa butu, ka visi cilveki ir labi, prognozejami un mentali stabili. vismaz, kamer nav pieradits pretejais.
Powered by Sviesta Ciba