Ļoti ceru, ka nekādi paraksti par ziemas/vasaras laika režīmu atcelšanu netiks savākti. Absolūti muļķīgi ir apgalvot, ka tas ko izjaucot cilvēka bioloģiskajā ritmā. Pret bioloģisko ritmu tieši būtu visu gadu celties un gulēt iet pēc pulksteņa, neizšķirot tumsu un gaismu, vasaru un ziemu. Savukārt, pastiept rīta gaišumu maķenīt garāku ir tikai kusls mēģinājums tuvoties dabas ritmam.
Ideāli, protams, būtu visu gadu celties aptuveni stundu pirms saullēkta un gulēt iet aptuveni stundu pēc saulrieta, kas mūsu platuma grādos nozīmētu hiperaktīvas vasaras (ar obligātām diendusām) un rāmas, miegainas ziemas. Taču kas tev dos...
Ideāli, protams, būtu visu gadu celties aptuveni stundu pirms saullēkta un gulēt iet aptuveni stundu pēc saulrieta, kas mūsu platuma grādos nozīmētu hiperaktīvas vasaras (ar obligātām diendusām) un rāmas, miegainas ziemas. Taču kas tev dos...
"Savukārt, pastiept rīta gaišumu maķenīt garāku ir tikai kusls mēģinājums tuvoties dabas ritmam."
Man ir diezgan svarīgi tas, ka novembrī vēl iespējams no rīta skriet - meteoroloģiskie laika apstākļi to parasti atļauj, un, ja ir "pagriezts" ziemas laiks, tad ap pusseptiņiem-septiņiem ir pietiekami gaišs.
Un vispār - diennakts sakārtojas pareizāk, ja tās plānojums ir tuvāks dabiskajām astronomiski determinētajām gaismas maiņām.
Ziemas laiks ir tuvāks astronomiskajam diennakts laikam, bet es saprotu, cik bēdīgi ir vairumam pūču vasarā nogulēt ap ceturto daļu dienasgaismas, tāpēc neiebilstu pret pāreju uz vasaras laiku. Taču atstāt to kā vienīgo būtu galīgi pret dabas likumiem.
Astronomiskais laiks arī ir tikai nosacīta lieta; tomēr, ja mums pulksteņa laiks ir svarīgs, tad ērtāk būtu, ja gan vasarā, gan ziemā visgaišākais un vistumšākais brīdis būtu vienā pulksteņa laikā.