Kurvjzieža kontemplācijas

Lūk, ja mani vīriešu dzimuma draugi jautātu pēc padoma, no kādiem sievišķiem jāturas pa gabalu, kā vienu no pirmajām kategorijām es minētu tās, kuras joprojām (atgādinu - 70 gadus pēc pēdējā kara šajā teritorijā!) gaužas par vājajiem latviešu vīriešiem un stiprajām (šņuk!) latviešu sievietēm, vai arī piesauc pašu izfantazētos "statistikas datus, pēc kuriem mūsu valstī sieviešu ir daudz vairāk nekā vīriešu". Dažas gan pēdējo apgalvojumu (iespējams, daļēji apzinādamās tā absurdumu, ja runa ir par reproduktīvo vecumu) cenšas padarīt ticamāku ar steidzīgu piebildi, ka runa ir par "normāliem vīriešiem".
Diemžēl tas neglābj situāciju, kungi. Ja dzirdat šo tekstu, jūsu priekšā ir muļķe. Turklāt frustrēta un viegli aizvainojama muļķe, kas situāciju nepadara labāku. Un pilnīgi noteikti - viņa nav stipra. Jebšu stipri cilvēki nesūdzas par savu spēku un citu vājumu. (Vai varat iedomāties pašreizējo aizsardzības ministru viņa karjeras iepriekšējos posmos saldsērīgi kunkstam, ka "neviens cits jau tos Galapagu bruņrupučus nespēj pacelt, es zinu. Domājat man negribas, lai kāds viņus man izņem no rokām? Lai noglāsta man plecu, uzvāra tēju un pasaka - apsēdies, atpūties Raimond?". Es nespēju.)
Taču no otras puses - arī dumjai, vājai un uz visu vīriešu dzimumu aizvainotai sievietei var būt savas labās īpašības. Iespējams, tieši tādas, kādas jūs meklējat. Iespējams, viņa ir laba saimniece, iespējams, - izskatīga un kaislīga. Varbūt pat kopā ar jums viņai izdodas pārvarēt savas mizandriskās tieksmes un kļūt par drusku labāku (un stiprāku!) cilvēku.
Brīdināti esat, pārējais jūsu ziņā.