Pastrādājot ar kriminālhronikām, aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka izsmalcināts un intelektuāls ļaunums a'la visādi profesori Moriartiji pastāv tikai romantisku rakstnieku iztēlē. Īstais ļaunums ir prasts un smirdīgs, tas saistīts ar dusmām, rijību, iekāri un slinkumu, tas ir saistīts ar badu, dumjību, ar neprasmi sublimēt un vēl dažām absolūti neromantiskām būšanām. Ļaunuma estētika ir koķetēšana ar paradoksiem, jo no skaistā ļaunais ir tikpat tālu kā no labā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
upnē es saprotu ko tu saki. skaists ļaunais nav jebkurā gadījumā. bet tas var būt precīzs, kaut kādā mērā pat godīgs un tajā, pa savam, estētisks.- kriiTādā gadījuma Tu esi diezgan vientulīgs un zināmā mērā patīkams izņēmums uz visu to daudzum daudzo slepkavu un izvarotāju fona, ar kuriem esmu bijusi spiesta pēdējās dienās neklātienē iepazīties.:)
- upVarbūt, ka tas ir atkarīgs no tā kāda ir indivīda kontrole pār saviem ļaunuma impulsiem. Lai kādam saindētu dzīvi bet tai pat laikā nezaudētu brīvību/sociālo statusu/pašcieņu ir nepieciešams lietot iztēli un intelektu.
- snorkekas tev par nenormali interesantu darbu trapijies ? es ar gribu