Man patīk pavasaris pilsētā, jo tad tā topogrāfija ir apjaušama un skaidri iezīmējama. Katrs pavasaris manā galvā iezīmē laiktelpas karti - tagad jāredz māllēpenes skrienamlaukumā, tagad - zilsniedzītes un krokusi Maskačkā, tagad - aličas un ķirši pie pareizticīgo klostera, tagad - Operas magnolija, tagad - Kurbada ielas ieva, un tā tālāk, un tā tālāk.
Un visbeidzot es nolauzīšu ceriņzarus tepat pie mājas, un pavasaris būs galā, vasara klāt.
Un visbeidzot es nolauzīšu ceriņzarus tepat pie mājas, un pavasaris būs galā, vasara klāt.