Kurvjzieža kontemplācijas

Diez vai dzīvē ideāls vispār ir sasniedzams. Stāsts par romantisko mīlestību, kas beidzas ar laulību un monogāmiju līdz kapa malai, lielā mērā ir tikai rietumu kultūras radīts. Ir kultūras, kur romantiskā mīlestība vispār nav laulības priekšnoteikums.

Es vairāk atbalstu snorki, ka nekas jau īpašs šajā Parādnieka stāstā nav. Tādu stāstu ir tūkstošiem, tikai kaut kā cilvēki kautrējas par to atklāti runāt. Parasti cilvēki mēģina runāt tikai par ideālo pusi, un noklusē nepatīkamo. Bet kad sāk dziļāk pētīt jebkura izcila cilvēka biogrāfiju, tad atklājas brīnumu lietas. Kā cilvēki mēs esam ļoti spējīgi uz pašapmānu, un pat negribam dzirdēt lietas, kas padara mūsu elkus vai ienaidniekus par cilvēciskiem.

Ja mēs uzzinām, ka Putins sita savu sievu, tad mēs domājam, ka dabiski – viņš taču ir monstrs. Bet Krievijā, kur valda putina eiforija, cilvēki vai nu to noliegtu, vai teiktu – tas ir pareizi, kārtīgs krievu mužiks, prot sievu nolikt pie vietas, un vēl vairāk fanos par viņu kā pārcilvēku. Bet realitātē viņš nav ne monstrs, ne pārcilvēks, bet vienkārši cilvēks, kā visi citi cilvēki, ar savām vājībām un savām stiprajām pusēm.