Kurvjzieža kontemplācijas

Man vissmagākais šķiet pats fakts, ka toreiz bija jāiet armijā un jāatstāj sieva ar mazu bērniņu vienu mājās, praktiski bez iztikas līdzekļiem. Bet atceroties padomju laikus, tā bija realitāte, un viņu izvēle bija diezgan normāla, jo dzīvot kaut kur kopā ar vecākiem toreiz būtu vēl lielāks murgs.

Viņa bija priecīga, ka viņai ir savs kaktiņš, un blakus bija draudzene, tā kā visdrīzāk bija ar viņas lielu piekrišanu vai pat kopīgs lēmums, tikai viņš ieņem pozu, ka viņš ir bruņinieks. Daudziem tas škiet ļoti romantiski.