Kurvjzieža kontemplācijas

Es tajā saskatīju drusku citus akcentus. Tāds tādu atrod, un tas ir nedaudz liekulīgi domāt, ka tu varētu kaut kā uzlabot dzīvi šai sievietei ar saviem padomiem vai padarīt viņu kaut kā laimīgāku. Bomžatņiks bija tā laika padomju nabadzības realitāte, no kuras izbēgt nebija iespējams. Jā, viņš ieņem valdošo lomu un viņa ir padevīgā. Tāds modelis pats par sevi nav ne pareizs, ne nepareizs, bet ja viņi to ir izvēlējušies un arī šodien to atzīst par pieņemamu, tad ne man par to spriest. Viņi paši atzīst savas kļūdas, savu jaunības ideālismu utt. Toties viņi darīja visu iespējamo, kas bija viņu spēkos, savas ģimenes un bērnu labā.

Ir lietas, kas man šķiet šokējošas – kā viņš mācīja 5-gadīgu bērnu pašam braukt ar trolejbusu uz treniņiem. Tak, šodien viņu cietumā par to ieliktu. Bet es viņu nenosodu par to, jo toreiz uz tādām lietām skatījās citādi.

Vēl ir interesanti, ka ir netieši pateikts, ka Dina izdarīja abortu pēc ceturtā bērna. Tas man liek arī drusku savādāk skatīties uz viņa aktivitātēm par abortu ierobežošanu. Tas nav tik primitīvi, kā feministes to iedomājas, ka tas viss ir tikai par sieviešu kontroli. Drīzāk viņš joprojām emocionāli pārdzīvo par savas sievas sāpēm, un vēlas tās pasaulē mazināt. Nesaku, ka viņa politiskā pieeja ir pareizā – uz emocijām balstīta politika visbiežāk ir aplama, bet es vismaz varu saprast, kāpēc viņš tā rīkojas.