Baisākais atklājums
Ričmonds vakar ir sagrauzis arī adatu spilventiņu. Tas bija par tenisa bumbiņu nedaudz mazāks filca bumubulis, pildīts, kā izrādās, ar zāģu skaidām - alelujā, vismaz pildījums bioekošmeko, nevar saindēties. Vismaz viena adata - lielā lāpāmā, lietota ar visrupjākajam vilnas dzijām - ir pazudusi. Diemžēl es precīzi nezinu, cik tieši adatu bumbulī bija sasprausts, jo tās bija gadu gaitā pievienojušās no dažādiem komplektiem.
Es saprotu, ka nav iespējams bez vivisekcijas uzzināt, vai kāda no tām nav sākusi nāvējošu ceļu sunīša vēderā, un man ir ļoti, ļoti bail.
Es saprotu, ka nav iespējams bez vivisekcijas uzzināt, vai kāda no tām nav sākusi nāvējošu ceļu sunīša vēderā, un man ir ļoti, ļoti bail.
Bet principā šitās problēmas matainie zvēri parasti atrisina ar bezoāru palīdzību, nu tb ap asiem priekšmetiem zarnu traktā saveļas spalvas un tie vairs nevar caurdurt zarnu sienas - nav jau pirmā reize, kad suņa ģenētiskie priekšteči ēd asas kaula šķēpeles un asakas. Tiesa, bezoāri ir problēma pati par sevi, jo var aizsprostot zarnu traktu. Bet līdz tam paiet kāds laiks parasti.
Mēģināšu kādu brīdi izturēt bez panikas.