Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien esmu skrējusi, strādājusi, dejojusi un pa kluso lūrrējusi internetā. Drīz jau būs pieklājīgi uzvārīt nomierinošo zālīšu tēju un likties gultā, lai mazliet paadītu un palasītu. Skaista diena, tieši tādam arī septembrim jābūt.
Saguglēju dažādas Čandra-Namaskār videopamācības, bet apjuku no to daudzveidības. Žēl. Varētu ieviest kā vakara rituālu. Pilnīgi noteikti esmu sasniegusi vecumu, kad lokanības saglabāšanai kaut kas apzinātti jādara vairākas reizes dienā.

Un visbeidzot - iekļaujoties meinstrīmā par emigrācijas plāniem: domāju, ka izvēlēšos kādu no turīgākajām islāma zemēm. Protams, sapņus par vispasaules feminisma revolūciju nāksies uz laiku iesaldēt, taču valkāt hidžabu un vārīt plovu ar jērgaļu man tīri labi sanāk. Tikai, sasodīts, viņi tur parasti nesaprot, ko nozīmē "neprecēta sieviete", vienmēr jāuzdodas par šķirteni vai atraitni, jo teikt "jaunava" mēle neceļas...