![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Īsti nezinu, kāda ir pareizā uzvedības stratēģija pret avotiem, kas piesārņo publisko telpu ar ļaunīgiem un tumsonīgiem murgiem - tādiem kā Dimiters, Tālbergs, Šmits, Rudzītis. Tīšuprāt virināt viņus kā kanalizācijas lūkas vasaras pēcpusdienā, protams, būtu neprāts: ierēkt vai pašausmināties var vienreiz, bet pēc tam pārņem sāja sajūta kā skatoties draņķīgas šausmenes septīto sīkvelu. Tomēr principā ignorēt un nevērt vaļā nevienu interviju un nevienu rakstu, zinot, ka tas būs pilns ar sūdiem, arī nešķiet prātīgi, jebšu nav labi noslēgties nosacīti intelektuālās-liberālās Cibas hipsterīgajā dārziņā un aizmirst, ka aiz žoga pār cilvēku prātiem valda pavisam citi dēmoni.
Svaigākais piemērs - jezga ap kontrolēto meža zemsedzes dedzināšanu, izcili redzams, kā demagoģija un nevēlme paplašināt zināšanas (kombinācijā ar dažiem personīgas atriebības motīviem un politisku gļēvulību) noraka labu pasākumu. Un dabas aizsardzības jomā tas notiek ik pa laikam, tipiskā norise sanāksmēs - demagogs saka "A, un viss!", eksperts saka "B, tāpēc ka..."; riņķis atkārtojas, līdz eksperts piekūst atkārtot vienu un to pašu. Demagogs atkārto: "A, un viss!" un ir ticis pie pēdējā vārda.