Nez kādēļ, kad sievišķis sev piedēvē "veča domāšanu", tajā vienmēr izskan atklātāks vai slēptāks lepnums, kuru nekādi nevaru iedomāties vīrišķa balsī, kurš atzīstas, ka viņam piemīt "bābas domāšana".
Es domāju, ka tas, ko es "novēroju šajos novērojumos" :), pat nav dzimumspecifisks naids tādā nozīmē kā naids pret noteikta dzimuma cilvēkiem. Tā ir tikai mīta par racionalitātes vīrišķumu kārtējā tiražēšana un tieksme identificēties ar personiskajā hierarhijā augtākstāvošo.