![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Saprotu, ka es neesmu pelnījusi vasaru. Saprotu, dziļā nožēlā un pazemībā noliecu galvu, apsmidzinu ar pretkožu līdzekli visas plānās un gaisīgās kleitiņas, visus lencīštopiņus un peldkostīmus, pieņemu un neiebilstu - mea culpa, mea culpa, mea maxima, maxima culpa.
Bet par ko tā sodība visiem pārējiem? Par ko viņiem biezie džinsi, garpiedurkņu krekli un blūzes jūlijā? Par ko viņiem atteikšanās no vakariem ar ledaina baltvīna glāzi draugu pulkā, āra kafejnīcā starp ziedošu petūniju kastēm? Par ko maniem kaķiem sēdēšana uz palodzes nīgrumā sastingušiem purniņiem?
Par ko?
Bet par ko tā sodība visiem pārējiem? Par ko viņiem biezie džinsi, garpiedurkņu krekli un blūzes jūlijā? Par ko viņiem atteikšanās no vakariem ar ledaina baltvīna glāzi draugu pulkā, āra kafejnīcā starp ziedošu petūniju kastēm? Par ko maniem kaķiem sēdēšana uz palodzes nīgrumā sastingušiem purniņiem?
Par ko?
Bet jūlijam raksturīgais suteksnis pagaidām iet secen, it kā jau ļoti labi, bet nu droši vien kaut kur krājas. Un vienā brīdī būs atkal tas laiks, kad dienās jādzīvo alā un naktīs nevar aizmigt no karstuma. Fui.
Gribu rudeni un ziemu.