![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mīlas mokas par 90% sastāv no nespējas pieņemt otra cilvēka brīvību apzināti izlemt tevis neietekmētus, tai skaitā tev sāpīgus lēmumus. Atlikušie 10% ir ilgas un izmisīga vajadzība, lai viņš vai viņa pilnīgi brīvi izlemj par labu tavām vēlmēm.
Iespējams, ka patriarhālajā kultūrā vīriešiem tas ir vēl mokošāk nekā sievietēm, jo no viņiem tiek gaidīta spēja demonstrēt varu. Tā varētu izskaidrot to, kāpēc piepildītas mīlestības trūkums padara sublimēties nespējīgus vīriešus tik nožēlojamus. It kā viņiem pastāv iespēja pakļaut otra ķermeni, taču tas gandarījumu nesniedz, vismaz ilgtermiņā nē, vajadzīga Otra apziņa, sasodīti brīvā apziņa; vajadzīga Otra brīvība, kura sagūstīta mirst un Faulza Kolekcionārs paliek atkal bez savas Mirandas.
Sievietes tikmēr vienkārši kļūst par histēriskām manipulatorēm. Arī pretīgi, bet tomēr mazāk bīstami apkārtējiem. Manuprāt.
Iespējams, ka patriarhālajā kultūrā vīriešiem tas ir vēl mokošāk nekā sievietēm, jo no viņiem tiek gaidīta spēja demonstrēt varu. Tā varētu izskaidrot to, kāpēc piepildītas mīlestības trūkums padara sublimēties nespējīgus vīriešus tik nožēlojamus. It kā viņiem pastāv iespēja pakļaut otra ķermeni, taču tas gandarījumu nesniedz, vismaz ilgtermiņā nē, vajadzīga Otra apziņa, sasodīti brīvā apziņa; vajadzīga Otra brīvība, kura sagūstīta mirst un Faulza Kolekcionārs paliek atkal bez savas Mirandas.
Sievietes tikmēr vienkārši kļūst par histēriskām manipulatorēm. Arī pretīgi, bet tomēr mazāk bīstami apkārtējiem. Manuprāt.
Taču tā vienmēr ir tā biedējošā sajūta "divu brīvību saskarsmes punktā", kad tu saproti, cik ļoti tava labsajūta ir atkarīga no otra un cik ļoti ierobežotas ir tavas iespējas otru ietekmēt, lai nenokļūtu kaut kādu pretīgu varas spēļu un manipulāciju gūstā.