Kurvjzieža kontemplācijas

krii

26.4.14 12:18

Aiz muguras Rēzeknes pasākums, atkal mazliet iemīļota Latgale (viss vienos ziedos, viss plaukšanas neprātā), darbs padarīts, pat zināmi panākumi gūti, vīns izdzerts, nakts izgulēta, laiks mesties nākamajos darbos, priecīga spēka pilnai, uz tās pašas ieelpas, uz tās pašas.
Taču es sēžu un izelpoju un pa brīdim paraudu par visu: par pavasari, kas paiet, par dzīvi, kas paiet, par mēnesi debesīs, par gliemežiem uz zemes, par vaguliņu, ko samin nevainīga bērna kājas, un par savu pašas nespēku.
Es tūlīt saņemšos, es apsolu.

• 8 raksta
• ir doma

• jojo

  26.4.14 12:27

  

  nevajag. ja nu vienīgi to nespēku, bet tā - svēti brīži, kad vienas darīšanas pabeigtas, bet citas vēl nav sākušās.
  
  dzīve gan paiet.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    26.4.14 12:30

    

    ļeto, zima, ļeto, zima -
    vot i žizņ prošla!

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • jojo

      26.4.14 12:50

      

      oh, jā.
      

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• amievil

  26.4.14 13:11

  hmm, vai varētu būt tā, ka mēs esam bijušas vienā un tajā pašā Rēzeknes pasākumā?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    26.4.14 13:20

    

    Nav ne jausmas.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • amievil

      26.4.14 13:23

      spriežot pēc cibas avatariem, esmu Jūs tur redzējusi. tikai nespēju atšifrēt :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        26.4.14 13:38

        

        Ak, šī mazā draiskā pasaulīte! :)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • amievil

          26.4.14 14:30

          nja, tipiski draudzīga :D

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais