Kurvjzieža kontemplācijas

Izmisīga, bezgaumīga žēlaba un brēciens pret debesīm

krii

3.12.13 22:22

Ik pa brīdim sevi norāju par to, ka atļaujos būt nelaimīga tādu sūdu dēļ un par to, ka nemāku pamainīt attieksmi. Diemžēl rāšanai nav pedagoģiskā efekta, tāpēc turpinu būt nelaimīga, turklāt vēl justies par to vainīga. Rezultātā esmu (at)sākusi meklēt orālo mierinājumu (lasīt - rīt kā cūka), tāpēc pamatoti baidos kļūt (un kas vēl biedējošāk - palikt) resna.

• 13 raksta
• ir doma

• muhacakatuha

  4.12.13 11:41

  

  Varbūt personisks un konkrēts "brēciens pret debesīm" ir atslēga? Resp., ieslēgt jebkāda veida ( Tev pieņemama) ticības dimensiju?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    4.12.13 16:57

    

    Man nav uzinstalēta ticības dimensija. Es jebkuru metafizisku sistēmu varu pieņemt ar prātu, neizslēdzot kritisko domāšanu, bet ne emocionāli.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais