Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ko gan nez tās jaukās, bet padumjās mācības par bērniņiem, kuri preeksistencē izvēlas savus vecākus, vēsta par ģenētiskā mantojuma izvēlēšanos? Diezgan labi varu iztēloties kādu nosacīto pirmspieredzes subjektu "Es", izvēlamies, piemēram, mana tēva mākslinieciskos un mātes filoloģiskos talantus, vecvecmāmiņas garos, biezos, nekad nenosimojošos matus, vecmāmiņas līdz pat nāves stundai slaido vidukli un milzīgās darbaspējas.
Tā vietā, izrādās, esmu no visām paaudzēm rūpīgi salasījusi tikai visādas nevajadzīgas figņas: trauslus zobus, platus kaulus, agrīnu sirmumu, nemitīgu cīņu ar lieko svaru un pilnīgu talanta trūkumu jebkurā jomā, izņemot čīkstēšanu.
Piedodiet, tas nevarēja būt mans lēmums.
  • Kā lemms tu domā tad tas ir, ja ne tavs? :)
    • Es neturu nevienu aizdomās, pat Providenci nē.:)
      Daudz vienkāršāk man šķiet pieņemt nejaušības un nosacīti brīvo cēloņu pastāvēšanu, vai arī sistēmas pašregulējošo dabu, kuras dēļ gēni miksējas tā, kā tie miksējas.
Powered by Sviesta Ciba