Kurvjzieža kontemplācijas

***

Krāšņais Kurvjziedis

***

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man šodien atkal piezvanīja M. Gribēja satikties kaut kad jaunnedēļ. Es tā it kā piekritu.
Man ir bail un negribas ar viņu tikties. Bail, ka viņš atkal izskatīsies kā zirnekļtīkliem aizaudzis pagrabs. Un no viņa dvesīs kaut kas auksts, iepelējis un viņš uz mani tā skumīgi un lūdzoši skatīsies, pagrabā iesviesta veca portreta acīm. Un tad viņš man gribēs pieskarties, un es kļūšu nikna. Jo es neciešu, ja viņš man pieskaras. Man patīk, ja man pieskaras silti, stipri un līksmi cilvēki. Un tad es atkal jutīšos neērti, jo es nespēju un negribu viņam dot neko no savas siltās miesas un salīdzinoši tīkamās dzīves. Protams, es zinu, tā nav mana vaina, ka viņš ir sagandējis savu dzīvi un savu miesu, un tā vispār nav mana darīšana. Tikai kopā ar viņu man pašai kļūst aizvien skumjāk, drēgnāk un baisāk.

Bet kā es tā pazīstamam cilvēkam teikšu - nē, es negribu tevi satikt... Turklāt viņš ir man parādā piecīti, kuru grib atdot...:/
  • Mjā, jau pa telefonu ir nepatīkami, bet kur nu vēl blakus. Liekas, ka spēks un siltums no pašas pretēji gribai dodas uz to otru. Brrr. Un vienalga baigi grūti pateikt NĒ.
  • ūja, šitā sevi mocīt.
  • piecīša dēļ

    savu karmu bojāt?

    .. nesena pieredze apliecina, ka, ja vien vari atļauties aizdotu naudu neatprasīt un vēl jo vairāk no netīkama cilvēka, neprasi. Noraksti kā baznīcas tiesu (10%) un vēli viņam labu...
    • Re: piecīša dēļ

      Ak, es bez tā piecīša simts gadus varētu iztikt. taču cilvēks jutīsies aizvainots, paliekot parādā..."jo īpaši - sievietei". Un es vēlu viņam labu, man tikai viņš nepatīk - pilnīgi bez iemesla, kaut arī es viņam patīku.
Powered by Sviesta Ciba