Kurvjzieža kontemplācijas

krii

30.5.13 18:41

Sētnieces puika ir nopļāvis pagalmu gludu kā urlāna pakausi, un es skumstu pēc pienenēm un smilgām.

(Nē, es zinu, ka fakinajā zemkopju civilizācijā nopļauts skaitās skaists, nepļauts - neglīts, bet, goda vārds, es to nekad, nekad nespēšu pieņemt, nu, kas tur skaists tādā lisijā zālienā - tā kā uz sutkām bijis ielikts, tā kā utis dzinis, nu, fui!)

Gribu zāli līdz viduklim!

• 23 raksta
• ir doma

• blond

  30.5.13 20:34

  

  nu, tas atkarīgs no vietas. ja tev ir tikai pagalms starp mūriem, varbūt arī gribas to zāli līdz jostai. bet ja tev visu laiku jācīnās ar mežu, kas nāk iekšā pagalmā, tad tāds atkarots gluds zaļums liekas dieva svētība.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    30.5.13 21:29

    

    Jā, "savu lauku" man nekad nav bijis (nav arī kārojies), es jau saku, ka esmu mednieku-vācēju relikts un jūs, zemkopju rasi, nesaprotu.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • blond

      30.5.13 21:42

      

      mjā, man gribas savu zemes kaktiņu (nopļautu):)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais