Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Saruna ar māti pirms došanās kārtējā briesmu un grūtību pārpilnā ceļā.
Māte: - Ak, viss jau būtu labi. Bet es te šodien aprunājos ar Viktoru (māmuļas draugs, ASV latvietis), un viņš man teica: "jācer, ka nebūs tā, ka tieši šajās dienās NATO to Irānu nobombardēs". Nu, un kā lai es tagad naktīs guļu, ko?
Es (akcentētā bezrūpībā): - Ai, ne nu bombardēs, nekā! Un pat ja bombardēs, tad gan jau mūs kaut kā evakuēs.
Māte (pārejot uz Vispasaules Rūpju un Sāpju Grimasi): - Kurš jūs tur evakuēs, prom no visām pilsētām, kaut kur kalnos aizklīdušas?
Es: - Nu, ja būsim kalnos aizklīdušas, mēģināsim nemanāmi šķērsot Afganistānas robežu un lavīties mājās.
Māte (ar modušos cerību): - Jā, nu Afganistānā tie mūsu karavīri... Viņi vismaz latviski saprot...
  • :-)

    Irāka-Irāna-Huseins-Homeīni zināšana (pat ja vairāk ne pareiza sapārošana) tomēr parāda, ka kaut kad ir sekots līdzi. Ja gribam būt precīzi, tad kaut kad visdrīzāk ir iepriekšējā gadsimta astoņdesmitie, kad presē par Irākas-Irānas karu daudz tika rakstīts.
Powered by Sviesta Ciba