Kurvjzieža kontemplācijas

krii

20.2.13 09:18

Ziema nogulsnējusies manos muskuļos un locītavās, esmu stīva un tusnīga, neprātīgi ilgojos pēc Ziedoņdārza vasaras rītā ap pussešiem, kad latvju krūmi zied un latvju strazdi dzied, gribu tur laimē skriet, bet tas vēl tik tālu, tik neizturami tālu!

• 8 raksta
• ir doma

• krii

  20.2.13 10:26

  

  Joprojām nepārvarēta bērnības psihotrauma.:(

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • lavendera

    20.2.13 10:51

    

    stāsti!

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      20.2.13 10:54

      

      Ko stāstīt? Riebās skolas laikā braukt slēpot, bet dzina, maitas!

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • lavendera

        20.2.13 10:55

        

        Psihotraumu no riņķošanas pa stadionu skriešus marš taču tu pārvarēji?

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • krii

          20.2.13 10:58

          

          Jā, un no pretīgās peldēšanas un adīšanas arīdzan. Bet slēpjtraumas pārvarēšana man vēl priekšā.

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais