Es kaut kad uzrakstīšu par savu 40 gadu krīzi, ar visām tās šausmām (un nav tur nekādas koķetērijas ar smukumu/nesmukumu, krunkām vai locītavu krakšķiem), tas ir īsts Munka "Kliedziens", kuram es ne ar kādu teorētisko bagāžu nebūtu varējusi sagatavoties.
Vienīgais, uz ko es ceru - ka tad, kad liktenīgais datums būs aizzvanījis, kādu laiku būs miers.
Vienīgais, uz ko es ceru - ka tad, kad liktenīgais datums būs aizzvanījis, kādu laiku būs miers.
Kādā skatījumā ir 2016.?