Kurvjzieža kontemplācijas

krii

30.1.13 21:51

Divarpus kvartālus, kas mājupceļā bija ejami pa Ģertrūdes ielu, gāju pa braucamo daļu un jutu dziļu pateicību pret automašīnu un trolejbusu vadītājiem, kuri mani iecietīgi apbrauca, pat netaurēdami, kā arī dziļu nepateicību pret to arhitektu vai pilsētplānotāju, kurš savulaik izlēmis šo kvartālu ietves noklāt sīkajām betona flīzēm.
Ceru, ka drīz pāries drebulis kājās.
Kāpēc es šorīt neuzvilku gumijniekus?

• 6 raksta
• ir doma

• rasbainieks

  30.1.13 22:04

  

  oi beidz, ar gumjiniekiem pa trotuāru slīpumā virs viena grāda (un tādu ir daudz, paej pa brīvības ielu centrā kaut vai) tu tikai vēl ātrāk nonāktu uz brauktuves :)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    30.1.13 22:12

    

    Bet kāds vispār ir risinājums? Radzes? Dzelkšņi? Pakavi ar naglām? Slidas?:)
    Es vienubrīd gandrīz apraudājos uz tās ielas. Bet tad ieraudzīju mašīnu, kuru pagriezienā sanesa un gandrīz ietrieca luksoforā, un saņēmos - pat sāku steberēt ātrāk.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • le_minga

      30.1.13 22:27

      

      ak vai - žēl tevis sametās dikti :(
      bet šovakar patiešām - uz ielām pārvietošānās bija pārbaudījums gan 4riteņiem, gan 2ivkājainiem...
      iet pa brauktuvi - visu cieņu tavai drosmei un visu cieņu tiem, kas pamanīja un apbrauca (ne uz visiem ceļiem bija iespēja strauji bremzēt, kur nu vēl apbraukt "šķērsli")

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        30.1.13 22:39

        

        Nē, nu viss jau beidzās labi.:) Protams, uz dzīvākas, šaurākas vai sliktāk apgaismotas ielas es to nebūtu atļāvusies. Bet Ģertrūdes iela virzienā no Čakenes uz dzelzceļu ir šādam manevram kaut cik piemērota.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais