Kurvjzieža kontemplācijas

krii

11.1.13 13:24

Adīšana ir lieliska nodarbe ar brīnišķām terapeitiskām funkcijām, es lieliski saprotu visas iepriekšējo gadsimtu klaušās novārdzinātās zemnieces un neirotiskās augstdzimušās kundzītes, kuras rokdarbos meklēja un atrada patvērumu - gan no smagā darba, gan no bezjēdzīgās dzīves ģenerētajiem personiskajiem dēmoniem. Krāsaino dzīparu haoss, no kura tu demiurga lepnumā uzbur ko tādu, ko atzīsti par labu esam, maza, bet daiļa pasaulīte, uzmargota pašas rociņām, pašas radīta, pašas pārvaldīta, izdzīvota, izveidota adatiņas galiņā.
Šovakar pabeigšu trešo džemperi. Zili lillā.

• 17 raksta
• ir doma

• dominika

  11.1.13 13:43

  

  ir jau tādi, piemēram, džemperu musturi, ko ada vienā gabalā, jo daudzām adītājām nepatīk pēc tam šūt kopā vīles :)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    11.1.13 13:46

    

    Es tādus esmu pētījusi, bet pagaidām vēl baidos ķerties klāt.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • dominika

      11.1.13 13:56

      

      es, kad pirms dažiem gadiem atsāku atdīt, viena no pirmajām lietām, ko uzadīju, bija šitāda te jaka - pašu jaku ada vienā gabalā, piedurknes atsevišķi http://www.knitty.com/ISSUEss10/PATTquesera.php (vispār knitty ir smukas lietas)
      ja ir labs apraksts, mani nekas nebiedē. kaut gan nav arī iebildumu pēc tam šūt kopā gabalus. adīt kaut ko bez apraksta, kur pašai jādomā, man gan ir slinkums, es uz Zsv iesaku brālim cimdus dāvanai, bet tā arī vēl neesmu pabeigusi šī paša iemesla dēļ.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais