Adīšana nudien nav primitīva nodarbe - īpaši cilvēkam ar nicīgu attieksmi pret gataviem šabloniem, vētrainu improvizācijas kāri, pilnīgu pašdisciplīnas trūkumu un divdesmit gadus rūsējušu matemātisko intelektu. Logaritmu vienādojumi ir pupu mizas, bet pamēģiniet simetriski noraukt filigrānu mežģīņrakstu rokriņķos un pēc tam saprast, cik valdziņu jāuzņem piedurknei. Un pēc tam to visu atkārtot ar otru pusi - jo pierakstīt kaut vai uz lapiņas valdziņu un rindiņu skaitu ir sisīšu cienīga niekošanās, tā ja...
- adinkraEs ar pierakstīt nespēju, vienmēr piemirstas. Visu noadu līdz un tad tos riņķus visus paralēli.
- kriiAha, apsveru domu noprkt vēl vienas adatas un adīt paralēli.:)