Neizskaidrojama un mulsinoša hormonu(?) vētra - neapturami gribas adīt.
honeybeeMan, starpcit, adīšana un citi rokdarbi ir generally nevis no hormoniem (*neuzkrītoši aizsedz skatam visas satamborētās bērnu rotaļlietas un grabulīšus*) bet vairāk tā kā no nepieciešamības sakārtot pasauli, redzēt sava darba rezultātu un beigt censties būt perfektai. Parasti saistīts ar to, ka pamatdarbā šie te elementi pietrūkst.
kriiMan šausmīgi gribas mīkstas, pūkainas dzijas spilgtās, priecīgās, krāsās, un, jā, vēlams, lai beigās ir kaut kāds rezultāts. Tajā procesā ir kaut kas tik mierinošs, tik pareizs.