Nekad neesmu sapratusi, kādēļ daži cilvēki uzskata par nepiedienīgu vienatnīgu nodošanos dažām nodarbēm, kuras nebūt nav primāri vērstas uz saskarsmes vajadzību apmierināšanu - dzert alkoholu, pusdienot, iet uz kino vai teātri...
Panoptikums mums uzspiež mākslotu ekstraversiju? Vai arī tās ir bailes no indivīdu pašpietiekamības kā potenciāla antisociāla noskaņojuma?
Panoptikums mums uzspiež mākslotu ekstraversiju? Vai arī tās ir bailes no indivīdu pašpietiekamības kā potenciāla antisociāla noskaņojuma?
Varbūt viņi paši to ir pieraduši darīt tikai tāpēc, lai apmierinātu savas saskarsmes vajadzības, kas viņiem ir primārais tā mērķis. Indivīdu pilnīga pašpietiekamība varētu neizbēgami novest pie sugas iznīcības, bet diez vai kāds no tā baidās.
Jā, es nepiederu pie šiem cilvēkiem.