Atvaļinājums beidzies, ziniet, varbūt pat vasara arī
Samtainas augusta naktis, kad pie mājas sakarsuši elso flokši, pakšķēdamas birst zvaigznes, tu ieķeries kādam elkonī, pieploc, lai nedrebinātos, uzpūšot vieglam vējam, sadzirdi tālumā vakariņotāju smieklus, glāžu šķindu, strūklakas šļakstus, nāsīs ietraucas mazliet dūmu, mazliet ābolu, mazliet rasainas zāles smaržas, zeme apvalda kunkstus zem taviem soļiem, viss ir viegli, viegli, viegli...
būs taču vēl, vai ne?
būs taču vēl, vai ne?
Tas arī bija viss.