Kurvjzieža kontemplācijas

krii

16.8.12 14:11

Mīlestība ir gribas akts un izvēle, bet ticība - tās reliģiskajā izpratnē - gan nu nekādi. Vismaz manā pieredze to liecina, likdama allaž kā grēku uztvert mīlestības, bet ne ticības trūkumu.
Mīlēt vai nemīlēt mēs izvēlamies, ticēt vai šaubīties - nē. Spēja mīlēt ir dota, spēja apspiest šaubas - nē.

• 14 raksta
• ir doma

• krii

  16.8.12 16:20

  

  Ticības trūkums laikam ir tas, kas man neļauj arī spēju ticēt uztvert kā vērtību, pēc kuras būtu dikti jātiecas.
  Es spēju mīlēt un tāpēc zinu, ka mīlēt ir labi.
  Vai ticēt ir labi - nav nekādas nojausmas.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • annuska

    16.8.12 16:31

    

    es bez ticības būtu ļoti bēdīga

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      16.8.12 16:38

      

      Ej nu sazini. Daži ir bēdīgi, dusmīgi vai vienkārši psihi ar visu ticību.
      (Bet, taisnību sakot, Tu, Lara un vēl dažas cibiņas ir tās, pateicoties kurām, esmu sapratusi, ka dažiem cilvēkiem ticība tiešām nāk par labu).

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • annuska

        16.8.12 16:46

        

        mans mīļais Ivlins Vo esot bijis īsts riebeklis arī pēc konvertēšanās, bet, kad viņam to norādīja, tad viņš esot teicis - jūs jau nezināt, cik briesmīgs es būtu bez reliģijas. kristieši jau uzsver, ka ārsts vajadzīgs nevis veselajiem, bet slimajiem, un es tiešām pazīstu dažus cilvēkus, kuriem tas viss, ko es te cenšos iemācīties, nāk dabiski, un kuri jau jaunos gados nes mieru visur, kur iet, bez jebkādas teoloģijas

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais