Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlēja, ka dāvāja mums kabaci, ko sagriezt un ielikt krāsnī uz restītēm, lai pēc tam slacītu ar eļļu no olīvas augļiem, uzgrieztu brinzas sieru, uzliktu tomāta šķēli, pipariem nokaisītu un veldzētu miesu. Jebšu, kad miesa dabū, ko kārojusi, dvēsele rimtāka top.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiRajonā tak noteikti ir kāds veikaliņš. Pat pašos mazākajos gaģušņikos šajā gadalaikā kaut kur mētājas kaste ar kabacīšiem - varbūt maziem un savītušiem, bet IR!- fjoklamanjau, redz, vajag visu gatavu un uzreiz, darbā uz plītiņas tak nešmorēšu un majās šovakarā diezvai tikšu. Unē, esjau atkal no tā mazākuma, kuram stipri garšo kabači miltos un olā, betē, tādās ļoti plānās, plānās šķēlītēs... Vāhs, man jāiet pusdienās, tūlīt!
- kriiLaiks jau gluži piedienīgs pusdienām. Ej, un lai Kabacis ir ar Tevi!