Kurvjzieža kontemplācijas

Kā jau daži te nopratuši, es grasos Jūs uz laiciņu pamest. Rīt gan vēl, domājams, Cibā degunu iebāzīšu. Bet pēc tam - došos turp, kur jūra zilāka, saulīte siltāka, un vīrišķi temperamentīgāki.
Ja pēc 27. datuma no manis nav ziņu, tad visticamāk:
a)esmu iztērējusi/pazaudējusi/atdevusi/ļāvusi nozagt visu naudu un pelnu atpakļceļam, mazgādama traukus kādā bārā, bargas, ūsainas, melnmatainas korsikāņu madāmas uzraudzībā;
b) esmu dzērumā pavedusi kādu vieglprātīgu mačo, un viņa astoņas saniknotās, stiletiem bruņotās māsas mani piespiedušas viņu apprecēt, lai glābtu dzimtas godu;
c) esmu ar saucienu: "Puiši, puiši, nevajag!" metusies izšķirt divus vendetas aizrautus brašuļus, un tagad viņi abi draudzīgi stāda olīvkoku uz mana kapa;
d) esmu nolēmusi atteikties no vīna, vīriešiem, dziesmām un devusi novices solījumu kādā klarisu klosterī, noslēptā augstu, romantisku kalnu ielokā.

Bet, ja es atgriezusies pamanīšu, ka esat izmetuši mani no savām frendlistēm...jā, nu tad gan es visu atlikušo mūžu nožēlošu, ka neesmu realizējusi kādu no iepriekšminētajiem scenārijiem!