Kurvjzieža kontemplācijas

krii

4.6.12 20:39

Atšķirībā no ievērojamas daļas tautiešu es vispilnīgākajā nopietnībā uzskatu, ka man ir diženi vareni pamati patriotismam. Es no tiesas domāju (un arī jūtu, kas nav mazsvarīgi!), ka Latvijā ir:
* laba veselības aprūpes sistēma;
* brīnišķīgi frizieri un manikīra meistari;
* ar darba ražīgumu un dzīves dārdzību labi sabalansētas algas;
* labas kulinārijas tradīcijas;
* cilvēcīgi politiķi;
* visnotaļ godīgs un pieklājīgs parlaments;
* laipni ierēdņi;
* šarmanti vīrieši;
* augsts etniskās un reliģiskās iecietības līmenis;
un vēl daudz citu lielisku lietu, jūgendstilu un Kunces balzamu ieskaitot.
Taču pie aukstā, slapjā klimata gan ir teju neiespējami pierast!

• 13 raksta
• ir doma

• kautskis

  10.6.12 18:01

  

  Nu, vismaz mana paša pieredze atšķiŗas punktos "laba veselības aprūpes sistēma", "labi sabalansētas algas", "cilvēcīgi politiķi", "pieklājīgs parlaments", "laipni ierēdņi" un "augsts iecietības līmenis". Vai nu es skatos uz lietām ne tā, vai es esmu redzējis citus piemērus.
  
  Piemēram, veselības aprūpe ir tik lieliska, ka es savu mammu tikai caur pazīšanos un pēc divu mēnešu gulēšanas mājās varēju iedabūt onkoloģijas centrā, kur vispār varēja apsvērt sākt kaut kādu operāciju. Valmierā pateica, nekā nevaram darīt, ielika zondi vēderā un palaida mājās nomirt. Rīgā visi bija šausmās, kā divus mēnešus vispār kādu varēja turēt ar to zondi. Uzreiz ņēmās darīt, ko var, lai kaut ko labotu, bet bija par vēlu.
  
  Par pārējiem arī būtu, ko piebilst.
  
  Nesaku, ka nav iemesla patriotismam un visu laiku jāgaužas, nebūt nē. Bet ļoti daudzas lietas Latvijā notiek nepareizi.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    10.6.12 21:10

    

    Jūtu līdzi par pieredzi ar slimnīcu. Man tiešām saskarē ar ārstiem ir veicies vairāk.
    
    Kas attiecas uz pārējiem punktiem (lielā mērā arī uz šo) - svarīga laikam ir iespēja salīdzināt, un ne tikai ar bagātajām augstas labturības zemēm. Jā, daudz kas Latvijā notiek ne tik labi, ka mums gribētos, taču pietiek aizbraukt kaut vai uz kādu no postpadomju valstīm, padzīvot ģimenē, parunāt ar cilvēkiem, lai saprastu, cik ļoti mums ir veicies (atskaitot vienīgi klimatu).
    Kritizēt vienmēr būs iespēja, arī labturīgo zemju iemītnieki gānās tikpat neganti un tikpat pamatoti par savām nebūšanām

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais