Mazās feministiskās izpriecas III
Biju domājusi uzrakstīt kaut ko par "Magdalēnas māsām". Tomēr īsti neatradu, ko. Filma uz mani neatstāja diezko lielu iespaidu. Mazliet pavīpsnāju, dzirdot mūķeni sakām, ka vīrieši visi no dabas ir grēcīgi un pavedināmi. Tāpēc civilizētā sabiedrībā viņus no grēka var pasargāt, tikai izolējot tās sievietes, kuras ir pārāk dumjas, lai neļautu viņiem sagrēkot. Šķiet, ka šī vīpsna arī bija spilgtākā no filmas izsauktajām emocijām. Kas noticis ar manu empātiju? Vai tā vienkārši neieslēdzas šādos pseidožurnālistiskos gabalos? Cik atceros - ar "Slaistiem" savulaik bija tāpat.
Jā, vēl - man mazliet patika tā skarbā un ironiskā klostera priekšniece. Un es no visas sirds ticu, ka viņa bija pārliecināta, ka rīkojas pareizi, kaut arī stingri. Nu tā, kaut kā!:)
Jā, vēl - man mazliet patika tā skarbā un ironiskā klostera priekšniece. Un es no visas sirds ticu, ka viņa bija pārliecināta, ka rīkojas pareizi, kaut arī stingri. Nu tā, kaut kā!:)
Bet filmā jau bija kastoļu baznīcas paķeršana, kaut arī šādi gadījuma arī vairs diemžēl izbrīnu neizraisa.