Kurvjzieža kontemplācijas

Mana Ķīnas roze zied atspērusies un es izjūtu dziļu vainu par to, ka neesmu viņu šoziem pārstādījusi ērtākā podiņā. Tagad jau laikam par vēlu.
Šarlote saķērusi sazin kādu vīrusu, izskatās pēc mirstošas nelaimes čupiņas, man viņa jābaro ar proteīna kokteiļiem no šļirces un jānes ik rītu uz injekcijām un infūzijām (špricēm un sistēmām). Emīlija tikmēr spriņģo pa iekšpagalmu, tramdīdama zvirbuļus un novārtīdamās dzeltena kļavu pumpuros.
Mans darbu saraksts sniedzas no Mariānu dziļvagas līdz Džomolungmai. Neskatoties uz to, es vakar aizmigu pusdeviņos vakarā un pamodos šorīt pēc sešiem. Varbūt viss vēl nav nokavēts?