Katru reizi, kad kāds Vērsis burkšķ par Jupītera patvaļu un bezpreģelu, man jauši-nejauši jādomā, - vai viņu mudina Absolūta Taisnīguma cildenā ideja vai tomēr sīka, zemiska skaudībiņa un gribēšana būt Jupītera vietā?
Es tiešām runāju par ko citu. Par Vēršu morāli šoreiz, lai Jupīteri tiek galā ar savējo. Jebšu skaudība, kas ir burkšķēšanas pamatā, norāda ne uz ko citu kā paša Vērša iesaistīšanos spēlē, kuru viņš pasludinājis par amorālu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tāpēc arī īpašu uzmanību motivācijām (vismaz ciktāl runa par lielmēroga publiskām lietām), manuprāt, nav vērts pievērst.