Ko jauku var padarīt sieviete aizlijušā pilsētā
Iepirkt puķainu šifonu, sazvanīt šuvēju, ieplānot kleitu, vēl skaistāku kā tā Ungaro modelētā, kas maksā divas manas mēneša algas, tikai padsmit reizes lētāku, uzlaikot 47 saulesbrilles, atklāt, ka nevienām no tām nav tik skaisti un tik sarkani rāmīši, kādus es gribu, izlemt, ka nedzeršu brendiju, bet iešu mājās uzcept puķukāpostus sviestā, nopirkt mazu, draņķīgu somiņu, skumji murmināt :"lietus, lietus, lietus...un es joprojām neesmu tik slaida kā pagājušovasar", nolemt puķukāpostus ēst neceptus, bez kāda lēmuma apēst kilogramu zemeņu, pielabot manikīru, izdzert kafiju...
Nujā, būtu pavasaris - gaidītu vasaru.
Nujā, būtu pavasaris - gaidītu vasaru.
es gribeeju teikt ka tikpat labi tas ir daraams arii saulainaa laikaa un buutu prieks - neljausim saules iztruukumam taa muus ietekmeet