![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Visām manis piedzīvotajām bērēm - neatkarīgi no gadalaika, vietas, reliģiskajiem vai civiltiesiskajiem rituāliem, neatkarīgi no personiskā zaudējuma smaguma un sēru dziļuma - piemīt dažas kopīgas nepatīkamas iezīmes.
Ceremonijas laikā vienmēr sāk stingt kāju pirksti.
Iznākot no kapličas vai sēru zāles, ir nepatīkami drēgni drebuļi - pat vasarā.
Pēc atvadīšanās, nonākot mielasta vietā, izmisīgi gribas nomazgāt rokas. Pat tad, ja izvadīšana bijusi krematorijā, un nekādas smilšu saujas nav mestas.
Kad viss ir galā un esi mājās, nogurums ir tāds kā pēc padsmit stundu darba dienas. Kaut gan pēdējās stundas bijušas veltītas tikai ēdienam, vīnam un sarunām. Sarunām par mīļu, tikko aizgājušu cilvēku.
Ceremonijas laikā vienmēr sāk stingt kāju pirksti.
Iznākot no kapličas vai sēru zāles, ir nepatīkami drēgni drebuļi - pat vasarā.
Pēc atvadīšanās, nonākot mielasta vietā, izmisīgi gribas nomazgāt rokas. Pat tad, ja izvadīšana bijusi krematorijā, un nekādas smilšu saujas nav mestas.
Kad viss ir galā un esi mājās, nogurums ir tāds kā pēc padsmit stundu darba dienas. Kaut gan pēdējās stundas bijušas veltītas tikai ēdienam, vīnam un sarunām. Sarunām par mīļu, tikko aizgājušu cilvēku.