Kurvjzieža kontemplācijas

Atveru kladīti, izspurdz mošķīši

Krāšņais Kurvjziedis

Atveru kladīti, izspurdz mošķīši

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ir tikai dažas īsti briesmīgas lietas pasaulē. Un viena no tām ir būt atbaidoši neglītai pusaugu meitenei, kura zina, ka mīlētas ir tikai skaistās.
Atbaidoši neglītā pusaugu meitene ar izmisumu un riebumu no rīta skatās spogulī uz taukainu, pumpainu ādu, neieveidojamiem matiem un kucēniski neveiklu augumu, kam nav izteikta vidukļa, ir pārāk mazas krūtis un pārāk liels dibens. Atbaidoši neglītā meitene mēģina badoties un čiepj mātes kosmētiku. Māte ir ļoti skaista, viņa savos 40-un-drusciņ izskatās pēc elegantas trīsdesmitgadnieces ar Marlēnas Dītrihas atturīgo šarmu. Atbaidoši neglītā meitene, protams, nepretendē kļūt tikpat skaista, nē, viņa tikai grib būt normāla, nevis atbaidoši neglīta. Diemžēl pūderkrēms, kas izceļ mātes perfekti gludo ādu, nenomaskē neglītās meitenes atbaidošās pumpas. Garās bikses, kas akcentē mātes šmaugo vidukli, izspīlē atbaidošās meitenes neglīto spilvenvēderu. Garās bikses vispār nevar vilkt, jo tās izceļ pārāk resnu dibenu. Īsus svārkus arī nevar vilkt, jo tie atklāj pārāk resnas kājas. Vienīgais glābiņš ir gari svārki un maisveidīgi džemperi ar polsterētiem pleciem un kimono piedurknēm. Atbaidoši neglītā meitene ienīst šīs atbaidoši neglītās drēbes, bet saprot, ka citādās paslēpties nav iespējams. Un paslēpties gribas ļoti, ļoti. Jo īpaši skolā, sēžot zem nežēlīgās dienasgaismas spuldzes un nervozi saraujoties ikreiz, kad kāds, kas nav viena no divām tuvākajām draudzenēm, izrunā viņas vārdu. Visticamāk tā būs kāda rupja vai nežēlīgi dzēlīga piezīme. Atbaidoši neglītā meitene nav pietiekami asprātīga un ne vienmēr prot reaģēt gana ātri, lai atcirstu un aizstāvētos. Tāpēc no klasesbiedriem viņai ir bail. Vismaz tajās stundās, kad nav paredzēti kontroldarbi. Atbaidoši neglītā meitene nekad neiet uz baļļukiem un disenēm. Ir astoņdesmito gadu vidus, un dejošanai vēl vajag pāri. Tas nozīmē, ka ir vientuļi jāstāv pie sienas un jāskatās, kā puiši citas uzlūdz dejot. Pēc viena tāda pazemojoša vakara meitene ir devusi sev zvērestu nekad vairs neko tādu neatkārtot. Un tovakar viņai bija ar lokšķērēm ieveidoti mati, kājās - mātes smailpapēžu laiviņas un ap acīm - sudrabaini mirdzumiņi. Tas, izrādās, arī nepadara mazāk neglītu. Bez dejošanas, protams, var iztikt, sāpīgāk ir apzināties, ka tik atbaidoši neglītu un neveiklu meiteni neviens nekad nemīlēs. Tikai māte, kurai pietiek ar labām atzīmēm. Un kura daudz retāk īgņotos, ja meitene nečieptu viņas kosmētiku un kurpes un vispār mazāk gorītos gar spoguli, bet iemācītos beidzot vārīt zupu.
Atbaidoši neglītā meitene ienīst zupas.
Un mācās nevis tāpēc, ka par to liek labas atzīmes, bet tāpēc, ka tas ir vienīgais, kas viņai kaut cik izdodas.
Lielā Pasaules Māte, es zinu, ka esmu tālu no apskaidrības, bet nākamajā inkarnācijā labāk ļauj man piedzimt par pieneni ceļmalā vai sētas mietu - tikai neliec nekad, nekad vairs būt atbaidoši neglītai meitenei.
  • atļāvos uzrakstīt sev pazīstamās sajūtas

    un šī mazā atbaidošā meitene, kas tagad ierunājās, gluži nebija kā tā tikko aprakstītā mazā metiene, bet šī atbaidošā meitene skatījās spogulī ar riebumu un nespēja pat pasmaidīt, jo viņas degunas likās pārlieku milzīgs un taisns, ne tā kā smukajām klasesbiedrenēm - tāds maziņš uz uzrauts. un tad viņa gribēja, lai viņas degunas vairāk būtu nospiests uz leju un līdzinātos ebreju deguniem, viņa spieda no spēka, bet degunas palika liels un taisns. un mati bija briesmīgi. lai gan mazajai, neglītajai meitenei likās, ka celiņš pa vidu vai sānos matiem viņai izskatās tīri pieņemami, tad klasesbiedrenes teica, ka utu ceļi matos ir vienkārši atbaidoši, tāpēc mazā meitene ķemēja matus uz atpakaļu un atklāja apskatei savu lielo, neformīgo pieri. Krūtis mazajai meitenei vispār neauga, toties auga briesmīgas melnas ūsiņas, par kurām dažkārt kādam likās jauki iespurgties. un mazā meitene bija tik tieva, ka citiem likās, ka viņa salūzīs, ja viņai pieskārsies, tāpēc viņu dažkārt nosauca par spičku. un diskotēku zālēs viņa vienmēr nosēdēja maliņā, uzskatīdama vakaru par puslīdz izdevušos, ja nedaudz lempīgais kaimiņu puisis pieklājības pēc uzlūdza uz vienu deju. Vot!
  • jā.
    bet tur ir savs šarms.
    es izjūtu pat tādu zināmu pārākumu meiteņu priekšā, kas nav jutušās neglītas un šaušalīgas, jo viņām ir svešs tas biedīgais emociju bezdibenis, man liekas, viņas ir tādas patukšas... kaut gan es nezinu. varbūt viņas vienkārši slēpj savas skumjās domas? zini, nu tās dikti skaistās, manā klasē viena tāda bija.. viņa dejoja "Dzintariņā", un visur viņu vēlēja par skaistuma karalieni, un visiem viņa šausmīgi patika... nezinu gan, kāda viņa izauga
    • lieki piebilst, ka es biju un palieku tā šaušalīgā :)
    • Es arī nezinu, kas notiek ar skaisājām vai vismaz normālajām meitenēm. Viņas, iespējams, ātrāk iemācās bučoties. Viņām, iespējams, nav panisko baiļu, no tā, ka "arī viņš nepiezvanīs, jo es taču esmu tik neglīta". Viņas, iespējams, komplimentus un dāvanas māk pieņemt kā kaut ko pašsaprotamu un pienākošos, bez sajūtas, "tas nevar būt nopietni, tas nevar būt uz ilgu laiku, tas nav tā, kā vienmēr notiek ar mani"...
      • jā, jā, droši vien, ka tā..

        un nav domu - es nekam nederu, nevis kāda konkrēta iemesla dēļ, bet vienkārši tāpat.. :D
    • Dzintariņš? Hmmm ... tā nebūš bijusi 50 vsk?
      • nu vispār jā :)
        • Atceros to iestādi. Ne pārāk pozitīvi. Bet jau pamatskolā es no viņas aizmigrēju. Gadu vai divus tikai paspēju "pionieros" pastaigāt.

          "Dzintariņu" kādu laiku apmeklēju ... lielākoties gan "dzintariņa" nodarbību laikā klīdu pa "bērnu pasauli". Toreiz viss pirmais stāvs tur bija rotaļlietas. ... ne pasaule, bet paradīze man liekas tā bija ;-)
          • tad tu biji tā konkursu uzvarētaja? :D
            • Tā, kā es pēdējā laikā dzimumu neesmu mainījis, tad tāpat, kā esmu tā arī biju ~viņš~ :P

              Un par konkursiem runājot ... ar mani nedraudzējās nedz tās potenciālās "uzvarētājas", nedz pieticīgākās. Ar mani toreiz vispār kāds tikai slepus draudzejās ...

              Jā - diskotēkās lielākoties tika pavadīts malā. Ne tāpēc, ka kāda nepatika, bet tāpēc, ka kautrējos. Drošāk uzlūdzu kādu, kas bija vienkārša un pelēcīga, bet draudzīga, ne tās uz kurām slepus skatījos pats. Sarežģīts laiks tas bija...

              Jā ... edīte, eda, inese ... nja ... nez kā viņām šodien iet ...
  • Jā, izskatīgās meitenes tiek ātrāk novazātas un viņas vālē jebkurš BMW (80-ajos - fātera žiguļa) stūrmanis. Un tad viņas kaut kur pazūd.
  • nu gan uzņēmušās te visas gaudu dziesmu...parunā ar ko gribi, visām tāds pats stāsts, arī tām, kuras tu skolas gados esi apskaudis. nedod Dievs, ja vēl kāda pa īstam izņirgāta un apcelta - visu mūžu katru atklātības un dzēruma brīdi stāstīs ar rūgtumu un asarām acīs, kā viņas mazā dvēselīte sāpināta. un visu mūžu kaut kā neapzināti it kā kādam atriebsies un it kā kaut ko mēģinās pierādīt.
    nē nu piedod ka man tavā žurnālā vienmēr tā sanāk :))
    • Nu, bet ir tak tā jaunība viens f***ing riebīgs laiks!:))) Tak nē, man pie šņabja glāzes vairs nekādi rūgtumi nelaužas ārā, ij gribēt atriebties pat nav kam un par ko, kaut arī "Dogvilu" skatījos ar nu ļooooti pamatskolas-atmiņu-pārpilnām-sajūtām.:)
      Bet otrreiz būt tik nožēlojama kā padsmit gados no tiesas vairs negribētu.
      Jā, un tīri godīgi - ieciboju šitento arī tādā kā vēlmē solidāri pagaudot ar bēdumāsām.:)
      Un aizbildnieciski noglaudīt galviņu tam nošņurkušajam padsmitgadu meitēnam.:)
      • jā jā, man jau arī vajaga. :) man jau arī nekas nav pārgājis.

        • "...Tagad es esmu jau liels,
          Un, klausīdams padomus gudrus,
          Pieņemos prātā ik brīdi,
          Sāk drosme rasties man krūtīs..."
          :)
          Tas, ja nemaldos, bija no Iliādas.:)
  • Atvērt vecās kladītes vienmēr ir interesanti.. vēl interesantāk paliek, kad salīdzina ar tā paša laika fotogrāfijām - nākas secināt, ka puse no tā neglītuma un atbaidošuma ir bijis nekur citur kā galvā (ap to vietu, kur smadzenes)
    Savādi.
Powered by Sviesta Ciba