Vispār man šķiet, ka darba tikuma pamatā ir neirožu sublimācija un cilvēka bailes palikt aci pret aci ar savām izjūtām un domām. Čakli kā bitītes, skudriņas un citi nepatīkami posmkāji ļaudis kļūst, kad paši sev šķiet garlaicīgi vai nemīļi.
Darbs - vismaz man, kas ne no insektiem, bet primātiem vārdā sliņķi cēlusies - ir tikai līdzeklis, nepieciešamais ļaunums, kas jāpārcieš, ja citādi nevar. Vajag nomaksāt rēķinus, vajag paēst un apģērbties, lūk, arī noteiktu stundu skaitu nākas sakost zobus, atteikties no sevis, kļūt par instrumentu citu gribas īstenošanai, tas ir tas apjūsmotais darbs.
Ja es būtu pietiekami atjautīga, lai spētu sevi nodrošināt citā legālā veidā, es nestrādātu ne stundu, to nu es zinu skaidri.
Darbs - vismaz man, kas ne no insektiem, bet primātiem vārdā sliņķi cēlusies - ir tikai līdzeklis, nepieciešamais ļaunums, kas jāpārcieš, ja citādi nevar. Vajag nomaksāt rēķinus, vajag paēst un apģērbties, lūk, arī noteiktu stundu skaitu nākas sakost zobus, atteikties no sevis, kļūt par instrumentu citu gribas īstenošanai, tas ir tas apjūsmotais darbs.
Ja es būtu pietiekami atjautīga, lai spētu sevi nodrošināt citā legālā veidā, es nestrādātu ne stundu, to nu es zinu skaidri.
Daudz labāks ir "Piekāsums".