Emīlija pielaidusi Šarloti pie savas bļodiņas. Nekad nebūtu domājusi, ka kaut kas tāds ir iespējams. Violets citplanētietis uz kumodes mani izbrīnītu mazāk.
Manējām pagāja gandrīz pusgads, līdz beidzās kautiņi, vajāšanas un brēkšana. Pēc tam iestājās (un turpinās) samierināšanās ar neizbēgamo ļaunumu, miers un abpusēja ignorēšana, ko pārtrauc reti draudzīgas apsveicināšanās mirkļi un nedaudz biežāki sīki kašķi ("- stulbene! - pati stulbene!")
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
bet taa, kas maajaas dziivoja pirmaa, joprojaam nepienjem otru kakji, lai gan pagaajis jau pusotra gada