Manējām pagāja gandrīz pusgads, līdz beidzās kautiņi, vajāšanas un brēkšana. Pēc tam iestājās (un turpinās) samierināšanās ar neizbēgamo ļaunumu, miers un abpusēja ignorēšana, ko pārtrauc reti draudzīgas apsveicināšanās mirkļi un nedaudz biežāki sīki kašķi ("- stulbene! - pati stulbene!")