Nesaprotu sievietes, kas arī šajā gadalaikā dodas skriet garajās treniņbiksēs un garpiedurkņu kreklā. Var jau būt, ka esmu nožēlojama savā kautrības trūkumā, bet man nudien šķiet, ka šī sirmā, ļaunā pasaule redzējusi daudz ko baisāku par manām ciskām, un būtu pārspīlēti riskēt ar pārkaršanu un atūdeņošanos, lai saudzētu apkārtējo estētiskas jūtas.
- afmē, nu es gan piedurknēs un treniņbiksēs neskrienu (vispār nekā neskrienu), bet tīri tā, pēc sevis spriežot, varu viņas saprast. es arī tā varētu skriet - ne aiz kautrības, bet tāpēc, ka citādi saule ādu plēš nost.
- kriiAzsargkrēms?