![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šodien uzzināju, ka man tie desmit kilometri tomēr svētdien būs jāskrien. Biju jau klusībā šo ieceri apbedījusi un nolēmusi veģetēt tālāk, juzdamās veca, slinka, tizla un nespējīga.
Taču, tā kā man ir DRAUGI, būšu spiesta skriet - lēnītēm un piesardzīgi, pa ceļam apdzenot visus elektrības stabus un luksoforus, varbūt pat kādu grūtnieci 38.nedēļā...
Sasodīts, pat nezinu, vai tagad vajadzētu steigšus doties ārkārtas treniņskrējienā vai līdz startam atlikušo laiku veltīt miegam, vitamīniem un stimulatoru rīšanai?
Jā, un smuku skrienamo šortu arī man vēl nav.
Taču, tā kā man ir DRAUGI, būšu spiesta skriet - lēnītēm un piesardzīgi, pa ceļam apdzenot visus elektrības stabus un luksoforus, varbūt pat kādu grūtnieci 38.nedēļā...
Sasodīts, pat nezinu, vai tagad vajadzētu steigšus doties ārkārtas treniņskrējienā vai līdz startam atlikušo laiku veltīt miegam, vitamīniem un stimulatoru rīšanai?
Jā, un smuku skrienamo šortu arī man vēl nav.
Esmu lēnīga, mans skrējējas pseidonīms varētu būt Tortila.:)
so, respect :)))