Kurvjzieža kontemplācijas

krii

19.5.11 13:30

Šodien uzzināju, ka man tie desmit kilometri tomēr svētdien būs jāskrien. Biju jau klusībā šo ieceri apbedījusi un nolēmusi veģetēt tālāk, juzdamās veca, slinka, tizla un nespējīga.
Taču, tā kā man ir DRAUGI, būšu spiesta skriet - lēnītēm un piesardzīgi, pa ceļam apdzenot visus elektrības stabus un luksoforus, varbūt pat kādu grūtnieci 38.nedēļā...
Sasodīts, pat nezinu, vai tagad vajadzētu steigšus doties ārkārtas treniņskrējienā vai līdz startam atlikušo laiku veltīt miegam, vitamīniem un stimulatoru rīšanai?
Jā, un smuku skrienamo šortu arī man vēl nav.

• 18 raksta
• ir doma

• likewise

  19.5.11 14:30

  

  tev tie 10 km ir tāda parastā vidējā distance, ko tu skrien?

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    19.5.11 14:55

    

    Ne gluži vidējā. Parasti skrienot nemēru attālumus, bet gan fiksēju laiku. Domāju, ka tajās reizēs, kad esmu skrējusi vairāk kā pusotru stundu, noteikti esmu noskrējusi arī vairāk kā desmit kilometrus. Bet biežāk skrienu 40 minūtes-stundu, kas varētu atbilst 5-8 km.
    Esmu lēnīga, mans skrējējas pseidonīms varētu būt Tortila.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • likewise

      19.5.11 17:35

      

      man nav pacietības tik ilgi skriet :))
      so, respect :)))

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais