Lūk, atzīšos, ka man šķiet bezgala slikts stils rakstīt oriģināl(?)rakstībā personvārdus un citus īpašvārdus, kuru rakstība latviešu valodā ir sen nostiprinājusies un tiek visnotaļ plaši lietota. Labi, es varu pieņemt, ka cilvēks ir lingvistisks nejēga un nekādi nespēj izdomāt, kā latviskot kāda mazpazīstama Parīzes konditora vārdu un tāpēc uzraksta, ka gardās bulciņas viņam servējis Jean Maurice Clement, kurš dzimis tālajā Saint-Denis ciemā. Piedosim viņa muļķību, kas gan šķiet absurda, jo, spējot saglabāt atmiņā rakstību, vajadzētu būt priekšstatam arī par izrunu. Bet tam, ka kāds ir dzīvojis absolūtā informācijas vakuumā un ne reizi nav redzējis latviski nodrukātu Briseles, Džima Morisona, Sāras Džesikas Pārkeres, Viktora Igo vai, nezinu, Neapoles vārdu, es noticēt nespēju. Un, kā jau parasti, saskaroties ar neizprotamo un nepieņemamo vienuviet, topu nikna. Un gribu šādu rakstītāju nosaukt visādos viņa intelektam neglaimojošos vārdos.
- kriiJā, un Konfūciju arī, lūdzu!
- divi_gNu tas jau vispābā :)
- sirdnaOriģinālā tas būtu Adalberts Mietiņsons. Daudzie gadsimti un līkrokainie ķīniešu rakstveži ir izkropļojuši vārdu, pārvēršot līdz galīgai nepazīšanai. Konfūcijs, ha.