Kurvjzieža kontemplācijas

Gada pirmais ceturksnis man allaž bijis visnemīļākais, ziemas beigas īsi pirms pavasara sākuma vienmēr pārpilnas noguruma, visādām fizioloģiskām ligām, nu tur, hormonu disbalanss, ko izsauc virsnierēs uzkrājusies tumsa, kaulu smadzenēs sastāvējies aukstums un mitrums, protams, B un D avitaminoze, tad vēl liktenīgais mēnesis pirms dzimšanas dienas, un vispār vissirslikti, vissirslikti, neko nevar pagūt izdarīt, nauda iet uz beigām, ļuboff ņe grejet, vodka ņe berjot.

(Un bez tā visa vēl kompis nenormāli bremzē un karas, pastrādāt ar internetu un Wordu vienlaicīgi nav iespējams, Emīlijai ir pārtikas alerģija, viņa kasās un vemj un nemitīgi pieprasa ēst, lai kompensētu izvemto, savukārt, dracēnai un mājassvētībai dzeltē lapas.)

Ja nezinātu, ka tas viss pāries, būtu pavisam bēdīga.