Reizēm man šķiet, ka Heidegera teksti ir vien manierīga, kaut arī skaista, rotaļāšanās ar vācu valodas vārdu saknēm, priedēkļiem un izskaņām. Un ka intelektuālā piepūle, kas jāvelta, lai kaut ko no tā visa imitētu citā valodā - piemēram, latviešu - noteikti nav nedz sevis pašas, nedz izšķiestā laika vērta.
Bet gan jau tas ir tikai mans šārīta īgnums pirms saullēkta, pirms jogas āsanām, tas pāries, es būšu poētiska, aizrautīga un darbīga, klaviere zibēt zibēs zem maniem pirkstiem, domas galvā virpuļos kā Pļuščenko pa ledushalli, viss būs, jā, jā patiešām fantastisch!
Bet gan jau tas ir tikai mans šārīta īgnums pirms saullēkta, pirms jogas āsanām, tas pāries, es būšu poētiska, aizrautīga un darbīga, klaviere zibēt zibēs zem maniem pirkstiem, domas galvā virpuļos kā Pļuščenko pa ledushalli, viss būs, jā, jā patiešām fantastisch!